Abruka

Viena leģenda stāsta, ka Abruka ir nelabā roku darbs, cita, ka sala radusies pie Sāmsalas jūrā nokrītot dzērvei, ko nositis Suur Tõll. Lai kā arī nebūtu, sala patiešam ir savdabīga, ar divām kaimiņu salām kā spārniem. Rietumigaunijas raksturīgo kadiķu audžu vietā salu klāj lapu koku mežs, galvenokārt liepas, vītoli, apses, oši un ozoli, pamežā aug galvenokārt lazdas. Sugām bagātā birze aizsardzībā atrodas jau kopš 1930. gada. Abrukas sala ir iekļauta arī putnu un dabas aizsargājamo teritoriju sistēmā Natura 2000. Mežā atrodamas daudzas uz cietzemes reti sastopamas sūnu sugas, lakši, ložņu cekuliņš, orhideju dzimtas augi.
Zemnieki salā uz dzīvi apmetās tikai 18. gadsimtā. Sākumā šeit ieradās ļaudis no Serves, lai rūpētos par muižas zirgiem un saimniecību. Tagad uz salas pastāvīgi mīt kāds ducis iedzīvotāju un šeit ir 36 saimniecības.
Salas apskatei var nomāt velosipēdus, airu laivas, pasūtīt ekskursiju ar automobili vai gidu. Papildu informāciju atradīsiet tīmekļa vietnē www.abruka.ee.
Abrukā var nokļūt no Roomasāres Sāmsalā. Uz salu kursē pasažieru kuģītis (kustības grafiks atrodams www.kaarma.ee informācijas rubrikā).
Sāmsalas tautas teātris (www.rteater.ee) katru vasaru tradicionāli spēlē Jira Tūlika “Ciema nostāstus”. Darbība notiek Abrukas dažādās vietās – skatītāji tiek iepazīstināti ar salas dabu, cilvēkiem un notikumiem, ko Tūliks savos darbos attēlo. Apgaitas beigās skatītāji nonāk Vahtras viensētā, kur var pagaršot ar mizu ceptus tupeņus, siļķes, pašceptu maizi un skābpienu.


Eesti Maaturism MTÜ;  Vilmsi 53g, 10147 Tallinn;  Tālr.: +372(0) 600 9999;  E-pastseesti [at] maaturism.ee