Roņu sala

Kas tad nepazīst Roņu salu – neraugoties uz to, ka tā atrodas Rīgas jūras līcī, tomēr pieder mums nevis latviešiem. Viņiem par mierinājumu nosūtījām lāci, kas apmeklēja šo salu, un tas uzreiz kļuva par tautas mīluli. Vairāk par lāčiem (uz šodienu tie salu ir pametuši) uz salas dzīvo Igaunijas vietējās šķirnes liellopu, aitu, zirgu un mazliet vairāk par 60 iedzīvotājiem, kas rūpējas par salu, sīklopiem un tūristiem. Tautas maz, bet darba un pienākumu daudz: uz salas atrodas meteoroloģiskā stacija, lidosta, dīzeļelektrotacija, osta, pasts, muzejs, mežniecība, ģimenes ārsts, skola, baznīca, bibliotēka ar interneta punktu, darbnīcas, pagasta valde, divi pastāvīgi darbojošies veikali un pirts. Senā koka baznīca ir labākā vieta, kur pasēdēt un pārdomāt dzīvi.
Zviedru kopiena, kas kādreiz dzīvoja uz salas un uzturēja vecās paražas, 1944. g. gandrīz pilnā sastāvā pārcēlās uz Zviedriju. Palika tikai divas ģimenes. Jaunie iedzīvotāji ieradās galvenokārt no Kihnu un Sāmsalas, daži arī no Tallinas. Pirmās zīmes par cilvēku uzturēšanos uz salas datētas ar laiku ap 7200. gadu – Roņu sala bija viena no pirmajām, kas tuvākajā apkārtnē pacēlās virs jūras līmeņa. Salas rietumu daļa ir zemāka un līdzenāka par pārsvarā mežiem klāto austrumu krastu un tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām. Uz salas vēl tiek turētas bites.
Vasarā apmēram trijās stundās salā var nokļūt no Pērnavas ostas (Kalda 2) ar pasažieru un preču kuģīti “Aegna” (kustības grafiki www.laevakompanii.ee). Ziemā Roņu salā no Kuresāres un Pērnavas var nokļūt ar lidmašīnu (www.avies.com).


Eesti Maaturism MTÜ;  Vilmsi 53g, 10147 Tallinn;  Tālr.: +372(0) 600 9999;  E-pastseesti [at] maaturism.ee