IGAUNIJAS NACIONĀLĀ VIRTUVE

Igaunija ir maza valsts, kas atrodas Baltijas jūras dienvidu krastā. Mūsu nacionālās virtuves veidošanos ir ietekmējis ziemeļu klimats un gadalaiku maiņa, senču tradīcijas, muižu, tuvāko kaimiņu un tālāku tautu virtuves. Pilsētnieku un laucinieku, bagātāko ģimeņu un trūcīgo ļaužu ēšanas paražas ir veidojušās mazliet atšķirīgi. Ziņu par igauņu ikdienas uzturu un svētku galdiem pirms 19. gadsimta praktiski nav. Uzskata, ka ēdiens senos laikos bijis diezgan vienveidīgs un trūcīgs. Tikai ap 19. gadsimta vidu sāka veidoties Igaunijas nacionālā virtuve tādā izskatā, kādā mēs to pazīstam šodien.
Arī tagad šejienes iedzīvotāju tradicionālā pārtika mainās gadalaiku ritmā. Tumšajos ziemas vakaros un salā galdā tiek celti skābi kāposti un cepeši, aukstā gaļa un asinsdesas, barojošas zupas un sautējumi. Pa jokam var teikt, ka balto nakšu laikā igauņiem vēders top pilns no saules gaismas un vasaras siltuma. Šajā laikā priekšroka tiek dota vieglākiem un svaigākiem ēdieniem, kas gatavoti no savā dārzā ievāktā vai mežā salasītā.
Uz igauņu ēdamgalda nekad nav iztrūkusi rudzu maize. Tāpat sepiki, miežu miltu karašas, pīrādziņi un putras. No gaļas produktiem priekšroka tiek dota cūkgaļai, ko tradicionāli ēd kopā ar vārītiem vai krāsnī ceptiem kartupeļiem un dārzeņiem. Vienreizīgs ēdiens igauņu nacionālajā virtuvē ir mulgikapsas un no cūkgaļas vai teļa gaļas vārīta aukstā gaļa ar vircēm.
Igauņiem garšo ne tikai gaļa, arī zivis vienmēr ir bijušas godā. Zivju cienītāji nepalaidīs garām izdevību jūlijā un augustā pamieloties ar ceptu vai grilētu buti. Kārums uz zoba ir arī nedaudz sālītā sīga vai kūpinātas reņģes, plaudis vai zutis. No mežu dāvanām uz igauņu galda nonāk pašu lasītās sēnes vai ogas. Uz svētku galdiem nekad neiztrūkst marinētas rudmieses vai salāti no sālītām rudmiesēm ar skābu krējumu un sīpoliem, bet sēņu mērce (īpaši no gailenēm) ir iemīļots ikdienas ēdiens. Katras sevi cienošas saimnieces pagrabā ir bagātīgi paštaisīta ievārījuma krājumi. Bieži tur ir atrodami arī pašas sālīti gurķi un skābēti kāposti, citi dārzeņu konservi.
No dzērieniem igauņi dod priekšroku kvasam un miestiņam, pavasarī dzer arī bērzu un kļavu sulu. Uz svētkiem tika brūvēts mājas alus, kam pievienoja kadiķus. Vairāk par svaigu pienu Igaunijas virtuvēs agrāk izmantoja rūgušpienu. No piena tiek taisīts biezpiens un mājas siers. Mūsdienās igauņi uzturā labprāt lieto svaigu pienu, bet tāpat nav aizmirsti arī skābpiena un biezpiena produkti, jogurti un sieri. Arī šodien mums cieņā ir alus un kvass.
Lielākā daļa Igaunijas nacionālās virtuves ēdienu ir labi pazīstami visā valstī, bet parādās arī reģionālas atšķirības un īpatnības. Mūsdienās, klājot galdus, tradicionālo ēdienu izvēli vairāk ievēro valsts svētkos un kāzās. Nacionālie ēdieni ir iekļauti daudzu ēdienšanas uzņēmumu un restorānu ēdienkartēs.


Eesti Maaturism MTÜ;  Vilmsi 53g, 10147 Tallinn;  Tālr.: +372(0) 600 9999;  E-pastseesti [at] maaturism.ee