IGAUNIJAS LAUKU TŪRISMS IGAUNIJA KVALITĀTES ZĪMES KONTAKTDATI
 - Vormsi
 - Prangli
 - Aegna
 - Abruka
 - Kihnu
 - Kasāre

IGAUNIJAS DABA

Drukāt lapu

Lai gan Igaunijas (45,215 km2) Dānijas un Holandes teritoriju platība daudz neatšķiras, iedzīvotāju skaits šeit ir apmēram 1,4 miljoni – vizmaz trīs reizes mazāks par Dāniju un vismaz desmit reizes mazāks par Holandi. Nelielais iedzīvotāju blīvums nozīmē arī to, ka daba Igaunijā ir saglabājies ievērojami neskartāka nekā blīvi apdzīvotajās Rietumu valstīs. Apmēram pusi no Igaunijas teritorijas aizņem meži un piekto daļu – purvi.

Rudzupuķe ir Igaunijas nacionālā puķe. Tās zilie ziedi kopš seniem laikiem ir rotājuši zemes apstrādātāju tīrumus. Mūsdienu agrotehnoloģiju pielietojuma ietekmē rudzupuķes sastopamas arvien retāk.
Igaunijas nacionākais putns ir bezdelīga. Šis brīnišķīgais putns vienmēr ir ligzdojis cilvēku mītņu tuvumā, un tā optimistiskā vidžināšana zemniekiem devusi spēku ikdienas gaitām.
Kaļķakmens, kas lielā platībā atsedzas Ziemeļigaunijā un Rietumigaunijā, ir atzīts tautas akmens. Lauksaimnieku dzīvi kaļķakmens vieglāku nav padarījis, taču tas jau no viduslaikiem savu pielietojumu ir atradis arhitektūrā.
Igaunijas neoficiālais nacionālais koks ir ozols. Šeit tas sastopams līdz pat ziemeļu robežai, bet tīras ozolu birzis ir atrodamas reti. Igauņi vērtīgo lietaskoku uzskatīja arī par svētu. Šāds vērtību konflikts pasargāja to no izciršanas.

DABA UN CILVĒKS

Igauņi ir viena no vecākajām tautām Eiropā, kas ir dzīvojusi pastāvīgi vienā vietā. Mūsu senči šajās teritorijās uz dzīvi apmetās apmēram pirms 5000 gadiem. Vēl pirms simts gadiem igauņi pārsvarā dzīvoja laukos, un viņu labklājība bija tieši atkarīga no prasmes dzīvot saskaņā ar dabu. Igaunijas tautas kultūrā dabai tiek atvēlēta būtiska vieta un sākotnējā dabas pielūgšana ilgi saglabājās blakus kristietībai. Vecie koki, akmeņi, avoti un svētbirzis tika uzskatīti par svētiem, veselība pārsvarā tika atjaunota ar dabiskiem līdzekļiem. Šā pasaules uzskata pēdas ir skaidri saglabājušās arī mūsdienu urbanizētā igauņa pasaules uzskatos.
Pagājuša gadsimta politiskās vētras Igaunijas vaigā ir atstājušas skaidras pēdas. Igaunija kļuva brīva, uz pusgadsimtu brīvību pazaudēja, lai atkal to atgūtu no jauna. Pēc Otrā pasaules kara no kartes pazuda veseli ciemi, daudzas piejūras teritorijas, meži un purvi gandrīz piecdesmit gadu laikā palika cilvēkdarbības neskarti.

APKĀRTĒJĀ DABA

Vispārējos vilcienos Igaunijas apvidu var iedalīt trijās lielākās grupās:
Zemienes, kas raksturīgas Rietumigaunijai. Zemes virsma pārsvarā ir līdzena, relatīvie augstumi parasti nepārsniedz 30 metrus. Pacēlumus veido kāpas un ledus laikmeta veidojumi – osi, drumlini un pauguri, arī piekrastes kāpas. Platopauguri jeb paaugstināti līdzenumi sastopami teritorijās, kas atrodas virs kaļķakmens slāņa – Ziemeļigaunijā un Centrālajā Igaunijā, arī Tartu apkārtnē. Platopauguru virsma parasti ir līdzena vai mēreni viļņota. Par augstienēm var uzskatīt Pandiveres, Sakalas, Vooremā, Otepes, Karulas un Hānjas pauguraines. Virsma ir šķēršļota – pauguri mijas ar ielejām. Lielu purvu ir maz, toties daudz ezeru: piemēram, Otepes augstienē ir 130, Hānjā – 170 ezeri.

JŪRMALA

Igaunijas krasta līnija ir gara un līkumota – kopā apmēram 3800 km. No tās vairāk nekā 2500 km veido 1500 salu un saliņu krastu līnijas. Ziemeļigaunijas greznība ir kaļķakmens stāvkrasts, Rietumigaunijas piekrastes ir ļoti daudzveidīgas.

PURVI UN MEŽI

Mērenā klimata zonā mežs ir visdabiskākā biocenoze. Ja nebūtu cilvēku, viss jau sen būtu apaudzis ar mežu, kuram pa vidu mierīgi iespraukušies purvi. Igaunijas šodienas ainava ir veidojusies biocenožu konkurences ceļā, pēdējo piecu gadu tūkstošu laikā šajā procesā ir iejaucies arī cilvēks. Tā kā gandrīz puse no Igaunijas platības ir aizņemta ar mežiem un piektā daļa ar purviem, tad apvidus kopumā izskatās diezgan pirmatnēji, īpaši uz citu Eiropas valstu fona.
Purvi ir veidojušies ezeru aizaugšanas rezultātā un teritorijās ar pārmērīgu mitrumu. Cilvēku mēģinājumi purvus nosusināt nebija īpaši sekmīgi, tāpēc šī darbība 1970. gadā Igaunijā tika izbeigta.

DABISKAS UPES, NESKAITĀMI EZERIŅI

Viena no Igaunijas dabas vērtībām ir relatīvi neizbojātais dabiskais upju tīkls. Vispirms tas attiecas uz upju un krastu dzīvotnēm. Igaunijā ir apmēram 1500 ezeri, tiem līdzās mazākas ūdenskrātuves un purvu lāmas. Ezeru kopējā platība pārsniedz 2000 km², no tās viena trešdaļa pienākas Peipusa ezera (piektais lielākais Eiropā) Igaunijas daļai. Pārsvarā Igaunijas ezeri radušies ledus laikmetā, daudzi no tiem jau aizauguši vai aizaug, lielākā daļa cieš no barības vielu pārpilnības.

Reval Hotels rebrand to Radisson Blu and Park Inn

Linstow, the Norwegian real estate developer for 10 Reval Hotels in the Baltics (Estonia, Latvia, Lithuania) and Russia, announces management agreement with The Rezidor Hotel Group, one of the fastest growing hotel companies worldwide.

Border Control 17.04 - 23.04 for NATO meeting

The Estonian Police and Border Guard Board would like to inform you that due to the Directive of the Republic of Estonia dating from the 18th of March border control shall be reintroduced between:

17.04.2010 at 21.00 - 23.04.2010 at 21.00

Estonian Air calls Estonian fashion designers to update its crew uniforms

Estonian Air announces a competition for the renewal of crew uniforms and calls on Estonian fashion designers together with domestic clothing producers to participate in the airline’s uniform design and production contest.

Meklēt
www.struktuurifondid.ee
Eesti Maaturism MTÜ;  Vilmsi 53g, 10147 Tallinn;  Tālr.: +372(0) 600 9999;  E-pasts: eesti [at] maaturism.ee |