Vormsi saar (Vormsi sala) ir vēsturiska krasta zviedru apmešanās teritorija. Domājams, ka sala ir nosaukta Īslandes vikinga Orma (tulkojumā čūska) vārdā. Krasta zviedri ir piešķīruši salas ciematiem nosaukumus un veidojuši savdabīgo ciema arhitektūru.
Vormsi salas galvenais vēstures un kultūras piemineklis ir Püha Olavi kirik (Svētā Olafa baznīca), kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Hullo – Hakabakanā.
Uz ziemeļrietumiem no baznīcas atrodas Vormsi kapi, kas ir vieni no savdabīgākajiem Igaunijā, to vecākajā daļā ir saglabājies daudz dolomīta un smilšakmens riņķa krustu.
Lai salas dienvidos saglabātu Rumpo pussalas piejūras pļavas un Hullo līča saliņas, 1987. g. tika izveidota augu aizsargājamā teritorija. Piejūras pļavu nepārtrauktā aizaugšana apdraud šeit sastopamās retas ķērpju sugas (Flavocetraria cucullata), bet saliņās ligzdo daudz gājputnu.